Добавить свой реферат
Сочинения
Рефераты
Краткие изложения
Анализ снизу вверх и сверху вниз.
Израиль знакомства в Израиле

Израиль еврейские девушки. Знакомства в Израиле подробнее...
 Israfaceinogs 2018-06-23
Организация кафе
Еврейская социальная сеть и знакомства в Израиле
 IsrafaceTieme 2018-06-23
Great Britain and Kazakhstan
[url=https://сихем.рф/uslugi-demontazh]Демонтаж в Абакане и Красноярске: расценки. Демонтаж: работы...
 almazburScato 2018-06-22
Расчет производительности труда
[url=https://fin32.com/ua/credit.ua]soscredit деньги в долг[/url]
...
 FrankKifak 2018-06-22
Организация кафе
Доброго времени суток!


Присоединяйтесь, от нас подарки
От нас 30000 рублей +...
 AriannaBib 2018-06-21
 
 

Право  -  Strahovanie

Раздел: Рефераты >> Право >> Страховое право

Latvijas Universitate
Ekonomikas un Vadibas Fakultate
Finansu instituts
Kursa darbs
Apdrosinasana
Apdrosinasanas veidi Latvija.
Riga
2000
Saturs.
Ievads 3
Apdrosinasana, tas raksturojums, tendences un aktualitate 4
1. Nedzivibas apdrosinasanas tirgus (risku apdrosinasana) 8
1.1.Sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligata apdrosinasana [2;1]. 8
1.2.Transportlidzekla ipasnieka civiltiesiskas atbildibas brivpratiga apdrosinasana. 9
1.3. Apdrosinasana nelaimes gadijumiem transporta. 10
1.4. Zalas kartes. 11
1.5.Uznemuma apdrosinasana. 12
1.6. Uznemejdarbibas partrauksanas apdrosinasana. 13
2. Dzivibas apdrosinasanas tirgus 14
2.1. Veselibas apdrosinasana. 15
2.2. Arstu profesionalas atbildibas apdrosinasana. 16
2.3. Nelaimes gadijumu apdrosinasana. 17
2.4. Celojumu mediciniska apdrosinasana. 17
3. Ipasuma apdrosinasana 19
3.1.Privatpersonu ipasuma apdrosinasana. 21
3.1.1. Eku apdrosinasana 21
3.1.2. Mantas apdrosinasana. 22
3.1.3. Majdzivnieku apdrosinasana. 22
Secinajumi un priekslikumi. 24
Izmantojamas literaturas saraksts. 25
Pielikumi 26
Ievads
Kursa darba temats ir Apdrosinasanas veidi Latvija. Sis temats ir izvelets, jo autore velejas vairak uzzinat par apdrosinasanas sabiedribam, to piedavatiem pakalpojumiem un premijam. Lai butu iespejams to uzzinat, ir jaizskata likumdosanas normativie akti, noteikumi, aprekinu metodes.
Darba merkis ir petit apdrosinasanas sabedribu darbibu pedejos gados un lai sasniegtu so merki darba tiek apskatiti sadi uzdevumi:
1. petit apdrosinasanas sabiedribu piedavatos pakalpojumus;
2. petit premijas aprekinasanas metodes;
3. analizet apdrosinasanas sabiedribu darbibu;
4. izdarit secenajumus un priekslikumus.
Darba apjoma ierobezojuma del nav iespejams izpetit visas apdrosinasanas piedavatas iespejas, tadel tiks petiti atseviski apdrosinasanas veidi, kuri ir atlasiti pec autora izveles.
Kursa darbs ietver 3 dalas:
1. apdrosinasanas formas, to raksturojums, tendences, aktualitate;
2. nedzivibu apdrosinasanas tirgus (risku apdrosinasana)
3. dzivibas apdrosinasanas tirgus.
Plasaik ir skatita pedeja gada statistika, jo ta ir butiskaka un svarigaka.
Izmantojama literatura apkopo pedeja gada datus, jo no tas var iegut daudz interesantas un lietderigas informacijas.
Atsauces piemerotas pec sadas metodes:
[numurs literaturas saraksta; nodala / lapaspuses numurs].
Saisinajumi:
AAS apdrosinasanas akciju sabiedriba,
OCTA - sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligata apdrosinasana,
CTA transportlidzekla ipasnieka civiltiesiskas atbildibas brivpratiga apdrosinasana.
Daziem nepublicetiem datiem netiks dotas atsauces.
Apdrosinasana, tas raksturojums, tendences un aktualitate
Kopuma, vertejot Latvijas apdrosinasanas tirgu pedejos gados var teikt, ka tirgus turpina augt un sagaidams, ka si tendence tuvako gadu laika turpinasies. Tirgus savu piesatinajumu vel nav sasniedzis, ipasi tas attiecinams uz dzivibas jeb uzkrajoso apdrosinasanu. Bez tam, kompaniju skaits pedejo 2-3 gadu laika praktiski bijis nemainigs, kas lauj tirgu uzskatit par samera stabilu. Tomer janem vera, ka ES direktivas nosaka, ka sabiedribam var atvert filiales un veikt apdrosinasanu citas dalibvalsts teritorija bez seviskas kompanijas ar noskirtu kapitalu izveidosanas. Tas neapsaubami nakotne veicinas arvalstu apdrosinataju aktivitates Latvija.
1999.gads Latvijas tirgu ir bijis samera neitrals, savukart 1998.gada Latvijas apdrosinasanas tirgu ir notikusi vairaki butiski notikumi. Ar 1.septembri stajas speka likums Par apdrosinasanas sabiedribam un to uzraudzibu, ka ari likums Par apdrosinasanas ligumu. Minetie likumi un saskana ar tiem pienemtie Ministru kabineta noteikumi sekmes apdrosinasanas tirgus talaku attistibu un sakartosanu, ka ari precizes apdrosinasanas sabiedribu un apdrosinajuma nemeja savstarpejas attiecibas. 1998.gada 1.julija pilna apmera stajas speka likums Par privatajiem pensiju fondiem un Apdrosinasanas Uzraudzibas inspekcija uzsaka so fondu licencesanu. Butisks notikums bija Latvijas Satiksmes biroja uznemsana Eiropas Zalo karsu sistema. Satiksmes birojs uzsaka divpusejo ligumu noslegsanu ar Zalo karsu sistemas dalibvalstim, kas turpmak Latvijas apdrosinasanas sabiedribam laus noslegt starptautiskos sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligatas apdrosinasanas ligumus.
Latvija pirmas privatas apdrosinasanas sabiedribas tika izveidotas 1991.gada. Kops ta laika apdrosinasanas tirgus ir ieverojami stabilizejies un izaudzis gan kvantitativi, gan kvalitativi, klustot klientiem daudz pievilcigaks.
Sobrid Latvijas apdrosinasanas sabiedribas ir spejigas uznemejiem un privatpersonam piedavat visplasako, Eiropas standartiem atbilstosu apdrosinasanas pakalpojumu spektru. Latvijas izdevigais geografiskais stavoklis veicina tranzitparvadajumu attistibu, tadel daudzi apdrosinataji ipasu uzmanibu velta tadu apdrosinasanas veidu izstradei, kuri savienotu Eiropas apdrosinasanas tradicijas ar uznemejdarbibas un finansu tirgus ipatnibam Latvija.
Apdrosinasana ir valsts ekonomikas butiska sastavdala, kura ir paklauta pieprasijuma-piedavajuma likumsakaribam. Pieprasijumu pec apdrosinasanas pakalpojumiem sobrid negativi ietekme iedzivotaju zema maksatspeja un nepietiekama informetiba par apdrosinasanas sabiedribu piedavato pakalpojumu prieksrocibam. Tomer pedejo gadu rezultati liecina par ekonomikas atveselosanos un apdrosinasanas sektora attistibu.
Ir loti svarigi panakt to, lai sabiedriba saprastu ka apdrosinasanas bizness daleji nosaka sabiedribas stabilitati un tas ir atkarigs ne tikai no iedzivotaju maksatspejas, bet ari no likumdosanas un kontrolejoso strukturu darba. Apdrosinasanas sabiedribu piedavato pakalpojumu klasts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedavatas visdazadakas iespejas, visdazadakajas jomas ka var apdrosinat visus nepieciesamos objektus.
Par apdrosinasanas objektu var but:
1. fizisko vai juridisko personu ipasums;
2. fizisko vai juridisko personu mantiskas tiesibas, intereses, saistibas;
3. fizisko vai juridisko personu nemantiskas tiesibas, intereses, saistibas;
4. fizisko personu dziviba un veseliba.
Apdrosinajuma nemeja premijas apjoms atkarigs no apdrosinasanas veida, summas, riska pakapes un apdrosinasanas ilguma. Premijai jabut tadai, lai ta segtu:
1. apdrosinasanas darbibas laika iespejamas atlidzibas izmaksas;
2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedzetiem gadijumiem, ja jaizmaksa apdrosinasanas atlidziba pec ilgaka laika;
3. apdrosinasanas sabiedribas izdevumus algam, reklamai, ofisa uzturesanai un pelnas nodrosinasanai.
Rekinot premijas, nem vera sadus faktorus:
1. inflaciju, jo naudas vertiba mainas un no sodien iemaksatajam premijam nakotne vajadzes izmaksat apdrosinasanas atlidzibas;
2. procentu likmes;
3. izdevumus;
4. konkurenci (biezi vien, lai palielinatu klientu skaitu, apdrosinasanas sabiedribai jasamazina premiju lielums).
Lai nodarboties ar apdrosinasanas uznemejdarbibu ir nepieciesama licence, ko izsniedz
APDROSINASANAS UZRAUDZIBAS INSPEKCIJA. Licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku un katram atseviskam apdrosinasanas veidam. 1. pielikuma redzams kadas licences ir izsniegtas Latvijas apdrosinasanas sabiedribam.
Apdrosinasanas tirgu drikst nodarboties vai ar nedzivibas apdrosinasanu vai ar dzivibas apdrosinasanu (vajag izveleties kaut ko vienu).
Personu apdrosinasanas veidi ir dzivibas apdrosinasana, nelaimes gadijumu apdrosinasana un veselibas apdrosinasana.
Apdrosinoties, apdrosinajuma nemejs aizpilda ligumu
Lai paaugstinatu drosibu ligumos ir japaredz:
1. sabiedribas tiesibas,
2. jaizsledz tas slimibas, kuras nevar izarstet vai kuras ir gruti izarstejamas,
3. stingrakus noteikumus polises turetajam,
4. jadefine precizi kados gadijumos tiks sanemta atlidziba,
5. parapdrosinat parakstitos ligumus.
Nelaimes gadijumu un saslimsanas gadijumos nosakot premijas lielumu nem vera:
1. ekonomisko valsts stavokli,
2. marketinga strategiju.
3. statistikas datus,
4. polises turetaja ienakumus,
5. stradajoso un bezdarbnieku stavokli,
6. veselibas stavokli.
Lielaks risks, lielaka varbutiba saslimt, lielaks premijas apjoms.
Klients aizpildot ligumu sniedz sada veida informaciju [9; 6]:
1. vards, uzvards,
2. vecums, dzimums,
3. liguma veids,
4. premija,
5. alkohola lietosanas, pipesanas paradumi,
6. klienta arsta adrese,
7. slimibu vesture, pasreizejais stavoklis,
8. gimenes slimibu vesture.
Aprekinot premiju ir janem vera ne tikai attiecigaja nodala pieminetie faktori, bet ari citu apdrosinasanas sabiedribu izstradata aprekinu sistema, klientu piesaistisanas veidi. Zinot vairak informacijas par citam sabiedribam, uznemums ir konkuretspejigaks. Svarigi ari savlaiciji veidot uzkrajumus un rezerves lai pasargatu uznemumu no neparedzetiem zaudejumiem.
1. Nedzivibas apdrosinasanas tirgus (risku apdrosinasana)
Premijas veidi nedzivibas apdrosinasana: viens no vieglak aprekinamiem veidiem ir riska premija. Riska premija ir iemaksa, kura nosedz tikai sagaidamas izmaksas. Riska premija neietver izdevumus, komisijas naudu.
Riska premija = sagaidamais pieteikumu biezums * sagaidamas izmaksas uz 1 pieteikumu.
Premiju nosaka nemot vera ieprieksejo gadu statistikas datus.
Pieteikumu biezumu nosaka:
iepriekseja gada pieteikumu skaitsiepriekseja gada polisu skaitsPremijas likmes noteiksana balstas uz datu un faktu analizi, it ipasi pagatnes ligumos noteikto premiju lielumu un to lielumu ietekmejosiem faktoriem [9; 10].
Ja dati ir neprecizi un neatbilstosi, tad aprekinatas premijas bus nepareizas. Piemeram, ja premijas lielums bus noteikts parak liels, tad sabiedriba var zaudet savu apdrosinasanas tirgus dalu, pazaudet klientus. Pelna samazinasies. Var rasties zaudejumi, ja uznemums nenoslegs pietiekami daudz ligumu, lai segtu vismaz pastavigas izmaksas.
Ja premijas lielums ir parak zems, tad pelna samazinasies, radisies lieli zaudejumi, netiks segtas pastavigas izmaksas. Lai izvairitos no ta, tad ir jabut attiecigajam cenu noteiksanas metodem un precizai, pareizai datu ievadisanas sistemai, agentu pieredzei. Tikai tadas prasibas var garantet pareizu premiju noteiksanu ari nakotne.
Latvijas nedzivibas tirgus attistibu pedejos cetros gados var redzet 2. pielikuma.
1.1.Sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligata apdrosinasana [2;1].
Apdrosinajuma nemejs ir transportlidzekla ipasnieks vai likumigs ta lietotajs. Ligumu sledz ar jebkuru ricibspejigu personu. Ligumu var noslegt no 15 dienam lidz 1 gadam vai uz paris dienam.
Premiju nosaka atkariba no transportlidzekla veida, tipa, piederibas, lietosanas merka, transportlidzekla pilnas masas.
Apdrosina pret sada veida riskiem:
1. celu satiksmes negadijumiem,
2. veselibai nodaritiem zaudejumiem cietusai personai,
3. mantas zaudejumiem,
4. videi nodaritiem zaudejumiem.
Apdrosinasanas premiju lielumu noteiksanas faktori:
1. Apdrosinasanas premiju samazina lidz 50%, ja apdrosinasana bijusi speka 12 menesus pirms liguma slegsanas un saja laika ipasnieks neizraisija celu satiksmes negadijumu.
2. Apdrosinasanas premiju samazina par 40 % invalidiem. Premiju samazinajums nedrikst parsniegt 50 % no apdrosinasanas premijas lieluma.
3. Premiju palielina par 200 %, ja pedejos 12 menesos pirms jauna liguma slegsanas transportlidzekla ipasnieks izraisijis kaut vienu celu satiksmes negadijumu,
4. par 300%, ja izraisijis negadijumu apreibinosu vielu iespaida.
Apdrosinasanas sabiedriba atlidzina zaudejumus, kuri nodariti tresajai personai limita robezas, parejo sedz negadijuma izraisitajs.
Apdrosinasanas sabiedriba sedz veselibai nodaritos zaudejumus sados apmeros:
1. par cietusa arstesanu un parejosu darbnespeju sedz lidz 2000 Ls par katru personu;
2. par darbnespeju paliekosu zudumu ar atbildibas limitu pensijam lidz 400 Ls katrai personai;
3. sakara ar navi 400 Ls, atbildibas limitu pensijam 400 Ls par apgadajamajiem.
Sabiedribu izmaksatas atlidzibas par cietusa veselibai nodaritajiem zaudejumiem ir maz.
1.2.Transportlidzekla ipasnieka civiltiesiskas atbildibas brivpratiga apdrosinasana.
Notiekot negadijumam, kuros zaudejumi parsniedz obligatas apdrosinasanas atbildibas limitu, personai nebus jaatmaksa virslimits. Klients pats var izveleties apdrosinasanas atbildibas limitu, ka ari periodu uz kadu noslegt ligumu.
Apdrosinasanas riski: [18;1]
1. celu satiksmes negadijums nobraucot no cela, apgazoties, kritot , iebraucot bedre;
2. dabas katastrofa atlidzina zaudejumus transporta lidzeklim, kam zaudejumi ir radijusies no zibens, vetras, krusas, pludu, akmenu nogruvumu darbibas.
3. ugunsgreks,
4. vandalisms,
5. zadziba.
Loti izdevigi ir tas, ka ligumu var parregistret uz jauna ipasnieka vardu, saglabajot iepriekseja ipasnieka tiesibas, kas nav atlauts OCTA.
Apdrosinasana darbojas Latvijas teritorija vai arpus tas.
Atlidzibas veidi:
1. tranaportlidzekla aizvietosana,
2. remontu darbu apmaksa,
3. naudas samaksa.
Apdrosinasanas sabiedriba nosaka maksimalo limitu, par kadu ta ir ar mieru apdrosinat, piem. AAS BALTAI maksimali pielauts limits ir 500 000 Ls.
1.1. tabula
Atbildibas limits atkariba no iemaksatas apdrosinasanas premijas AAS BALTA
Apdrosinasanas premijasTransportlidzekla veidsAtbildibas limits1 menesisKatrs nak.
menesis1 gadsVieglie
automobili200025500055100001567550000187.290500000249.6120Atbildibas limits tiek piedavats papildus obligatajai apdrosinasanai.
Piemeram, klients apdrosinajies uz 1 gadu, iemaksajot apdrosinasanas premiju 25 Ls vertiba, vina vieta sedz izdevumus, kuri neparsniedz 2000 Ls, ieprieks sedzot obligato apdrosinasanas limitu. Premiju likmes mainisies atkariba no AAS.
1.3. Apdrosinasana nelaimes gadijumiem transporta.
Vaditaja un pasazieru apdrosinasana nelaimes gadijumiem paredz atlidzibu izmaksu sakara ar nelaimes gadijumu - peksnu, negaiditu, no apdrosinatas personas gribas neatkarigu notikumu, kas apdrosinatajai personai radijis miesas bojajumus bridi, kad ta ir atradusies polise noraditaja transporta lidzekli.
Apdrosinasanas sabiedribas piedava apdrosinasanu nelaimes
gadijumiem un to raditajam sekam (apdrosinatas personas nave, kermena locekla zudums, parejosa darbnespeja utt.), ietverot nelaimes gadijuma radito medicinisko izdevumu apdrosinasanu.
Apdrosinajuma nemejs var izveleties apdrosinajuma summas apmeru, no kuras, iestajoties apdrosinasanas gadijumam, saskana ar atlidzibas noteiksanas tabulu procentuali tiks noteikta apdrosinasanas atlidziba. Ja nelaimes gadijuma sekas nav noraditas atlidzibas noteiksanas tabula, tad atlidziba tiek aprekinata pec parejosas pilnigas darbnespejas perioda ilguma, kuras celonis ir nelaimes gadijums.
Apdrosinajuma nemejs var izveleties personu skaitu, kas tiks apdrosinati nelaimes gadijumam, konkreta transporta lidzekli. Apdrosinajuma summu (maksimalo atbildibas apmeru), no kuras procentuali tiek aprekinata apdrosinasanas atlidziba, var izveleties robezas no 500Ls lidz 25 000 Ls.
Apdrosinasanas premija ir atkariga no klienta izveletas apdrosinajuma summas (maksimala atbildibas apmera), ka ari no personu skaita, kuras tiek apdrosinatas.
Nelaimes gadijums nozime peksnu, negaiditu, neparedzetu, no apdrosinatas personas gribas neatkarigu notikumu, kas rada miesas bojajumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var kompliceties ar satricinajumu, mezgijumu, luzumu utt..
1.4. Zalas kartes.
Zala karte ir starptautisks civiltiesiskas atbildibas obligatas apdrosinasanas ligums, ko nosledz Latvijas Republikas registreta transpotrlidzekla ipasnieks valsti, kura ir izveidota OCTA sistema un kura ir Zalas kartes sistemas dalibvalsts kops 1998. gada 1. julija [7;4].
Pastav divu veidu Latvijas Zalas kartes:
1. Zala karte, kas ir speka tikai Zalas kartes sistemas dalibvalstis, bet nav speka Latvija. Minimalais apdrosinasanas periods ir 15 dienas. Tas ir izdevigi tiem klientiem , kuri arzemes uzturas neilgu laiku;
2. Zala karte, kas ir speka dalibvalstis un Latvija. Paredzetas ieverojamas atlaides, ja ligums noslegts uz laiku ilgaku par 3 menesiem. Sada veida zalas kartes ir izdevigas, ja ir daudzkart jaskerso Latvijas robeza.
Zala karte ir motorizeta transporta lidzekla vaditaja civiltiesiskas atbildibas apdrosinasanas polise. Ta ir vaditaja atbildibas apdrosinasana par citai personai vai tas mantai nodarito kaitejumu. a arvalstis ir radies celu satiksmes negadijums, tad zaudejumus aprekina un atlidzina tas Zalas kartes dalibvalsts, kura tas ir noticis.
1.2. tabula
Zalas kartes tarifi (Ls), kas derigi arpus Latvijas robezam
15 dienas1 menesis7 menesi1 gads1.Vieglie automob., kravas masinas, mikroautobusi23351652652.autobusi, mikroautobusi (virs 9 pasaz. vietam)651054557053.kravas masinas (virs 3500 kg)3040216346
Sie dati attiecas uz 1998 gadu. No tabulas var secinat, ka tarifi ir augsti, ja nem vera apstakli, ka arzemes ir stingras prasibas, apdrosina lielas naudas summas ka ari atlidzibas ir lielas salidzinajuma ar Latviju.
1.5.Uznemuma apdrosinasana.
Iespejams apdrosinat gan uznemumam piederosas ekas, pamatlidzeklus, razosanas lidzeklus, remonta izdevumus. [8; 77]
Ja grib apdrosinat ekas un buves, tad var nemt vera ieguldijumus telpu remonta, iekstelpu apdare. Maksajumu nosaka no ekas tipa, tehniska stavokla, signalizacijas, ugunsdrosibas sistemam.
Uznemumi parasti apdrosinas bilances vertiba; reali ta nesedz visus radusos zaudejumus, tapec iesaka apdrosinaties uznemuma atjaunosanas vertiba. Apdrosinasanas premija atkariga no apdrosinajuma summas, riskiem, lidzeklu vertibas. Apdrosinasanas atlidziba tiek izmaksata tada apmera kads ir nepieciesams, lai veiktu atjaunosanas darbus.
Ja uznemums nodarbojas ar buvniecibu, tad tas var apdrosinat buvlaukuma iekartas, tehniku, buvdarbus. Ja veic buvdarbus, tad procesam piemero visu risku apdrosinasanas polisi, kas ietver apdrosinasanos pret dabas stihijam, uguns nodaritajiem kaitejumiem, zadzibu, neuzmanibas sekam buvdarbu veiksanas laika. Apdrosinasanas atlidziba tiek aprekinata tames vertiba, lai atkartoti veiktu tos buvdarbus, kuriem nodariti zaudejumi un atjaunotu zuduso.
Apdrosinasana velams ieklaut apdrosinasanu pret ugunsgrekiem, jo pec statistikas datiem ugunsgreki ir visbiezak notikusi razosanas ekas, dzivojamos sektoros. Aizdegsanas iemesli ir sekojosi elektroniskie, neuzmaniga apiesanas ar uguni, launpratiga dedzinasana.
Daudzi uznemumi, kuriem ir lieli razosanas cehi un kuri nodarbojas ar razosanu ir izdevigi izmantot komplekso apdrosinasanas polisi.
1.6. Uznemejdarbibas partrauksanas apdrosinasana.
Uznemejiem tiek piedavats papildus ipasuma apdrosinasanai apdrosinaties pret ipasuma apdrosinasanas risku izraisitiem zaudejumiem uznemuma pelna, kas radusies uznemejdarbibas partrauksanas perioda, t. sk. apdrosinatajs sedz saja perioda izmaksatas darbinieku algas un uznemuma pastavigas izmaksas. Si apdrosinasana paredz zaudejumu atlidzibu lidz uznemejdarbibas partrauksanas perioda beigam, t.i., pilnigai uznemejdarbibas atjaunosanai vai lidz polise noteiktam terminam, atkariba no ta, kurs notikums iestajas pirmais. Obligata prasiba pie uznemejdarbibas partrauksanas apdrosinasanas ir ipasuma apdrosinasana. Sis apdrosinasanas izpratne sekojosas ipasuma apdrosinasanas risku grupas var izraisit uznemejdarbibas partrauksanu: ugunsgreka raditie bojajumi, vetras, krusas, pludu raditie zaudejumi, inzenierkomunikaciju avarijas, udens raditie bojajumi, zadziba un laupisana. Apdrosinajuma summa tiek aprekinata, izejot no esosajiem finansu datiem, nemot vera uznemuma attistibas tendences un prognozes. Apdrosinasanas premiju aprekina no apdrosinajuma summas, nemot vera klienta izveletos ipasuma apdrosinasanas riskus, attiecigo telpu un eku stavokli, signalizacijas sistemu esamibu u.tml. Apdrosinasanas atlidziba tiek aprekinata par uznemejdarbibas partrauksanas periodu, nemot vera ietaupitas izmaksas. Apdrosinasanas atlidziba var ieklaut ari papildus izmaksas, kas saistitas ar uznemejdarbibas turpinasanu vai atraku atjaunosanu.
2. Dzivibas apdrosinasanas tirgus
Dzivibas apdrosinasana ir viens no pieprasitakiem apdrosinasanas veidiem. Sodienas Latvijas dzivibas apdrosinasanas tirgus stavokli, un tas pedejo gadu statistiku var redzet 3. pielikuma.
Nosledzot ligumu par dzivibas apdrosinasanu var paredzet, ka, iestajoties apdrosinasanas gadijumam, apdrosinatajs izmaksa apdrosinajuma summu vai citu apdrosinasanas liguma paredzeto summu, kuras apmers ir noteikts, sledzot apdrosinasanas ligumu. Sados gadijumos netiek piemerots kompensacijas princips. Personu apdrosinasana, iznemot dzivibas apdrosinasanu, ligumsledzejas puses apdrosinasanas liguma var vienoties par kompensacijas principa piemerosanu apdrosinasanas atlidzibas izmaksa.
Apdrosinatajam ir tiesibas dzivibas un nelaimes gadijumu apdrosinasanas ligumos noradit vienu vai vairakas personas labuma guvejus, kas sanems apdrosinasanas atlidzibu apdrosinata naves gadijuma, ka ari aizstat sis personas ar citam personam apdrosinasanas liguma darbibas laika.
Ja ir augsts nelaimes , saslimsanas vai citu gadijumu skaits, tad attiecigi pieaug izdevumi, premiju likme palielinas, bet ja
ir zems apdrosinasanas notikumu skaits, tad izmaksas samazinas un premiju likme samazinas.
Bruto premijas aprekinasana [9;14 ]. Par pamatu sis premijas aprekinasanai nem vera:
1. riska premiju,
2. izdevumus (uz katru polisi, pastavigas izmaksas, u.c. izmaksas),
3. komisijas naudu,
4. neparedzeto apstaklu ietekmi,
5. investiciju ienakumus.
Bruto premija = riska premija+ izdevumi
Risku veidi dzivibas apdrosinasana
[9;1].
1. notiek nelaimes gadijums, sabiedribai jaatmaksa vairak neka ta bija planojusi,
2. palielinas cenas medicinas pakalpojumiem,
3. izmainas likumdosana,
4. konkurenti samazina premijas lielumu,
5. izmainas statistikas dati, palielinas negadijumu skaits,
6. medicinas zinatnes attistiba, palielinas sabiedribas izdevumus,
7. jaunas slimibas,
8. izmainas apdrosinasanas politika,
9. jaunas aprekinasanas metodes, jauni pakalpojumi.
2.1. Veselibas apdrosinasana.
Pasaule medicina ir viena no dargakajam un dinamiskakajam nozarem. Ari Latvija notiek medicinas pakalpojumu sadardzinasanas. Palielinas modernu medicinisko aparaturu iegades un uzturesanas izmaksas. Valsts budzeta lidzekli nespej nosegt pieaugosas izmaksas, veidojas lidzeklu trukums un palielinas ta izmaksu dala, kas jasedz pasam pakalpojuma nemejam.
Apdrosinasanas sabiedribas iedzivotajiem un to darba devejiem saka piedavat veselibas apdrosinasanas pakalpojumus. Sis veselibas apdrosinasanas piedavajums ir izstradats ta, lai aptvertu to visu mediciniskas aprupes pakalpojumu loku, kas butisks darba devejam - profilaktiskas apskates, vakcinacijas, mediciniska apskate jau pec apdrosinasanas liguma noslegsanas (iepazisanas ar izveleto gimenes arstu un veselibas parbaude), neatliekama mediciniska palidziba, mediciniskais transports, diagnostikas un arstniecibas pasakumi doktoratos un medicinas centros, operacijas, paaugstinata komforta apstakli stacionaros, atlaides zobarstniecibai, apmaksatas sporta nodarbibas peldbaseinos un trenazieru zales, darbinieku gimenes loceklu veselibas apdrosinasana.
No darba nemeju puses ir svarigi, lai darba devejs nodrosinatu tadas socialas garantijas, ka veselibas apdrosinasana. Turklat ari darba deveji arvien biezak parliecinas par to, ka izdevigak ir laikus parupeties par savu darbinieku veselibu.
Veselibas apdrosinasana ir brivpratiga apdrosinasana, paredzot segt maksajumus par apdrosinatiem sniegtajiem arstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus nenodrosina valsts no obligatas veselibas apdrosinasanas lidzekliem. Atbilstosi katras polises vertibai tiek atbilstosi segti klienta izdevumi [17;1].
Piemeram apdrosinoties un iemaksajot premiju 500 Ls vertiba apdrosinasanas sabiedriba apmaksas pilnu veselibas aprupi arstejoties pie gimenes arsta ambulatora arstniecibas iestade, kurai ir jabut ligumattiecibas ar apdrosinasanas sabiedribu, AAS apmaksas ambulatoros mediciniskos maksas pakalpojumus, zalu iegadi. Polise paredz ari pakalpojumus, kuri netiks apmaksati.
Ja klients apdrosinas, tad tiks apmaksati sadi pakalpojumi:
pacienta iemaksa poliklinika,
arstesanas stacionara,
arsta majas vizite,
planveida operacijas,
injekcijas, procedura, izzinas,
vakcinas,
med. iegade,
zobarstnieciba.
Atmaksasanas lielums ir atkarigs no polises gada cenas.
Apdrosinoties klientam ir iespejams sanemt daudzus mediciniskos pakalpojumus letak, kas ir diezgan izdevigi gan pasam klientam, gan arstniecibas iestadei.
Citas apdrosinasanas sabiedribas piedava apdrosinaties pret nelaimes gadijumiem, ievainojumiem, apsaldejumiem, apdegumiem, saindesanos, pret parejosu vai paliekosu darba speju zudumu.
2.2. Arstu profesionalas atbildibas apdrosinasana.
Tas ir veids ka ikviens arsts var apdrosinat iespejamos zaudejumus, kas var rasties tresai personai sakara ar kludainu profesionalo darbibu [7;3].
Saskana ar likumu Par prakses arstiem (stajas speka ar 1997. gada 22. maiju), profesionalas atbildibas apdrosinasana ir obligata prakses arstiem, 1998. gada minimala apdrosinasanas summa bija 1000 Ls, tacu brivpratigi var apdrosinaties jebkurs sertificets specialists.
Var apdrosinat savu profesionalo atbildibu, ari prakses arsta vadiba stradajoso nesertificeto arstu profesionalo atbildibu. Apdrosinasanas sabiedriba atlidzina zaudejumus pacientam, ekspertizu izdevumus, kas saistiti ar pretenzijas izskatisanu, arstniecibas personas izdevumus.
Maksa par apdrosinasanu ir atkariga no ta pie kadas riska grupas konkratas specialitates arsts pieder. Apdrosinasanas premiju iemaksas nav augstas, piemeram, ja klients velas apdrosinat savu profesionalo atbildibu 1000 Ls apmera, tad premija ir 20 Ls.
2.3. Nelaimes gadijumu apdrosinasana.
Neviens nav pilniba pasargats no dazadiem nelaimes gadijumiem, kas ikdienas neparedzeti var notikt gan darba, gan atputa. Nelaimes gadijumu apdrosinasana ir veids, kas tiek piedavats gan privatpersonam, gan ari uznemumiem, un paredz atlidzibu par nelaimes gadijumu rezultata iegutajam traumam, invaliditati vai navi. Apdrosinasanas sabiedribas piedava klientiem iespeju pasam izveleties nepieciesamo teritorijas segumu. Tas var but gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan ari visa pasaule.
Apdrosinasana neattiecas uz:
1. nelaimes gadijumiem, kuru tiess vai netiess celonis ir kars vai kuri notikusi iekseju nekartibu rezultata,
2. kodolenergijas tiesas vai netiesas iedarbibas rezultata,
3. apstarojumi,
4. saindesanas.
Ja nelaimes gadijuma bridi apdrosinatais ir sasniedzis pensijas vecumu, tad apdrosinasanas atlidziba tiek izmaksata pensijas veida. Apdrosinasanas atlidzibas apmers ir atkarigs no nelaimes gadijuma specifikas. Ja nelaimes gadijums ir radijis kaitejumu vairakam fiziskam personam, tad izmaksajama summa nedrikst parsniegt 100% no atlidzibas summas. Ja uz nelaimes gadijuma rezultata kaitajumu veselibai atstajusas savu ietekmi agrakas slimibas, tad apdrosinasanas atlidziba tiek attiecigi samazinata, ja si dala vismaz sastada 25% . Ja pec nelaimes gadijuma iestasanas nav izpilditi visi pienakumi, kuri ir attiecinami uz apdrosinajuma nemeju, tad apdrosinatajs ir atbrivots no atlidzibas izmaksas. Mediciniskas izmaksas, kas radusas apdrosinatajam, lai pamatotu tiesibas pieprasit atlidzibu, sedz apdrosinatajs.
2.4. Celojumu mediciniska apdrosinasana.
Dodoties arzemju celojuma, ir izdevigi apdrosinat iespejamos izdevumus par neatliekamiem mediciniskiem pakalpojumiem peksnas saslimsanas vai traumas rezultata, ka ari izdevumus par repatriaciju. Celojumu mediciniska apdrosinasana ir obligata, dodoties uz Vaciju, Franciju, Spaniju, Portugali, Belgiju, Niderlandi un Luksemburgu. Apdrosinasana sedz sapratigus neplanotus izdevumus par viesnicas numura apmaksu, gaisa sanitara transporta iri, ka ari izdevumus par mirstigo atlieku transportesanu uz pastavigo dzives vietu. Par atbilstosu papildus samaksu ir iespejams apdrosinaties aktivas atputas laika kapjot kalnos, slepojot, braucot ar velosipedu utt. Var ieteikt papildus apdrosinaties nelaimes gadijumam, kad tiek atlidzinats par paliekosu invaliditati. Apdrosinasanas summa uz Eiropas valstim ir 60000 ASV dolaru,
bet uz ASV un Kanadu 100000 ASV dolaru. Dodoties uz valstim, kur celojumu mediciniska apdrosinasana nav obligata, ir iespejams iegadaties polises par apdrosinajuma summu 10000 ASV dolaru un 25000 ASV dolaru.
3. Ipasuma apdrosinasana
Sasniedzot noteiktu ekonomiskas attistibas limeni, aizvien lielaka uzmaniba tiek pieversta ieguldijumu veidam un to drosibai. Ipasums ir tas, kas rada iespejas gan pelnit, gan baudit sava darba auglus, ta ir viena no labklajibas pazimem un ari garantijam.
Apdrosinasanas sabiedribas uznemas saistibas atlidzinat zaudejumus, ko apdrosinatajam ipasumam radijusi ugunsgreks, dabas stihija (zibens, vetra, krusa, pludi), eksplozija, udens noplude, zadziba, laupisana, vandalisms.
Viens no pieprasitakajiem veidiem, ko papildus ipasuma apdrosinasanai piedava "Rigas Apdrosinasanas sabiedriba", ir uznemejdarbibas partrauksanas apdrosinasana. Tas nozime, ka, notiekot negadijumam ar apdrosinato ipasumu, ka rezultata tiek partraukta vai kaveta uznemuma darbiba, radusos zaudejumus sedz apdrosinatajs.
Apdrosinat ipasumu var gan ta ipasnieks, gan ipasnieka pilnvarota persona, tacu atlidzibas sanemejs jebkura gadijuma var but tikai ipasnieks. Apdrosinajuma summa nedrikst parsniegt ipasuma vertibu. Apdrosinasanas ligumu var noslegt tikai tad, ja tas ir izdevigs abam ligumsledzejam pusem. Sabiedribai uznemoties atbildibu ir jazina, par kadu naudas summu ta so atbildibu uznemas. Klientam savukart ir jazina, kadu atlidzibu vins sanems, iestajoties apdrosinasanas gadijumam, tapec sabiedribas pienakums ir informet klientu, kadu apdrosinasanas produktu vins ir nopircis. Nenosaka ipasuma tirgus cenu Ekas atjaunosanas vertibu parasti neiespaido ekas atrasanas vieta un to nevar salidzinat ar nekustama ipasuma tirgus cenu. Ir maldigs uzskats, ka nelielu koka vasarnicu pie juras var apdrosinat par lielaku summu, neka mura maju Latgale, jo so vasarnicu iespejams pardot ieverojami dargak. Sabiedriba neapdrosina gruntsgabalu, bet gan ipasumu, kurs atrodas uz si gruntsgabala ta atjaunosanas vertiba. Ja apdrosinatais objekts aiziet boja, tad, sanemot atlidzibu, to vares atjaunot tada stavokli, kada tas bija pirms nelaimes. Parasti perkot apdrosinajumu, cilveks censas samaksat pec iespejas mazak, piemeram, ipasumu, kura vertiba varetu butu miljons latu, vins censas apdrosinat par 500 000 latu. Tas nozime, ka ipasums ir apdrosinats tikai par pusi ta vertibas un, iestajoties apdrosinasanas gadijumam, klients vares sanemt atlidzibu tikai 50% apmera no ipasuma realas vertibas. Atjaunosanas vertiba parasti ieverte nolietojumu, kads ir ekai, mantai vai tehnologiskam iekartam. Nolietojumu parasti nosaka normativie akti, tacu iespejams ari neatkarigu ekspertu novertejums. Izverte objektu daba Pec iepazisanas ar klientu un vina riciba esoso dokumentaciju, apdrosinasanas sabiedribas darbinieki dodas apskatit un vertet ipasumu. Klienta klatbutne tiek veikta objekta apskate, objekta un risku novertesana, izskaidroti apdrosinasanas noteikumi. Klients var izveleties, pret kuru no iespejamajiem riskiem vins grib apdrosinat savu ipasumu. Eku apdrosinasana pamattarifs var svarstities no 0,25% lieliem un drosiem objektiem lidz 1,5% ekam, kuras ir ipasi apdraudetas. Apdrosinasana ietver pilnu risku buketi - ugunsnelaimi, dabas stihijas, zadzibas, laupisanu, vandalismu, inzenierkomunikaciju bojajumus u.c. Riska limeni var pazeminat Aprekinot apdrosinasanas pamattarifu, sabiedriba izstrada rekomendacijas riska limena pazeminasanai. Tas ietver dazadu organizatorisku, inzeniertehnisku pasakumu realizaciju un, ja klients lidz noteiktam terminam izpilda rekomendacijas, tarifs var tikt samazinats. Tas ir izdevigi abam ligumsledzejam pusem. Pirmkart, apdrosinajuma nemejs tarifu samazinasana ietaupitos lidzeklus var ieguldit ta drosibas palielinasanai, savukart sabiedriba apdrosina drosaku objektu. Ja riska limenis ir parak augsts un netiek veikti pasakumi ta pazeminasanai, sabiedriba var neuznemties objekta apdrosinasanu. Dala riska jauznemas pasam Nosledzot ligumu, klientam ir jauznemas zinams pasa risks. Tas gan discipline klientu, gan novers gadijumus, kad pie apdrosinasanas sabiedribas griezas par katru sikumu, savstarpeji traucejot vienam otru. Jo lielaks tiek nemts pasa risks, jo lielaka mera var tikt samazinats apdrosinasanas tarifs. Ja iepriekseja apdrosinasanas perioda nav bijusas apdrosinasanas izmaksas, apdrosinajuma nemejam apdrosinasanas maksajumus var samazinat. Apdrosinasanas maksajumus klients var maksat pa dalam. Parasti ligums tiek slegts uz vienu gadu, vienojoties par talaku apdrosinasanu. Iznemuma karta terminus pec klienta velmes var samazinat, tacu tas sadardzina pakalpojumu. Apdrosinasanas ligums stajas speka nakamaja diena pec liguma paredzetas apdrosinasanas premijas samaksasanas, ja liguma nav paredzets citadi. Manta jaapdrosina atseviski dzivokli vai eka esosa manta ir japdrosina atseviski. Sabiedriba apdrosina mantu dzivoklos un personiskajas majas, biroju, veikalu un razosanas telpas. Sabiedribas atbildiba par ugunsgreka radusos bojajumu atlidzibu neietver mantu, par kuras bojajumiem apdrosinasanas atlidzibu paredz eku apdrosinasana. Apdrosinataja manta netiek ieskaititi registracijai paklautie motorizetie transporta lidzekli, ja klienta nodarbosanas nav saistita ar so lidzeklu razosanu, remontu vai tirdzniecibu.
3.1.Privatpersonu ipasuma apdrosinasana.
3.1.1. Eku apdrosinasana
Ipasuma tiesibas uz ekam (privatizetu dzivokli) apstiprina viens no siem dokumentiem: nekustama ipasuma vertesanas biroja lieta, pirkuma-pardevuma ligums, kurs apstiprinats Zemesgramatu nodala, mantojuma tiesibu apstiprinosi dokumenti, pasvaldibas lemums par ekas denacionalizaciju un tas pienemsanas-nodosanas akts un tml. Pec iepazisanas ar klientu un vina riciba esoso dokumentaciju sabiedribas darbinieks veic ipasuma apskati un novertesanu, vienojoties ar apdrosinajuma nemeju par apdrosinajuma summas lielumu un apdrosinasanas riskiem (gadijumiem). Ekas var adrosinat atjaunosanas vertiba (ja to nolietojums neparsniedz 30%) un faktiskaja vertiba. Atjaunosanas vertiba - tie ir izdevumi, kas nepieciesami, lai uzbuvetu tada pasa tipa, izmeru un kvalitates eku, ieskaitot projektesanas izmaksas. Atjaunosanas vertibu neiespaido ekas atrasanas vieta un to nevar salidzinat ar tas tirgus cenu. Ekas faktiska (esosa) vertiba - vertiba, ja no atjaunosanas vertibas atskaita nolietosanos. Nereti apdrosinajuma nemejs censas samaksat mazak, nosakot zemaku ipasuma vertibu, tacu saja gadijuma zaudejumi ari tiks atlidzinati par attiecigi zemaku summu, tapec svarigakais izveleties pareizo apdrosinajuma summu. Pamatrisks, apdrosinat ekas, ir apdrosinasana ugunsgreka gadijumam, parejos riskus izvelas apdrosinajuma nemejs. Tie ir - dabas stihiskie postijumi (vetra, pludi, krusa), inzenierkomunikaciju avarijas, treso personu prettiesiska riciba (konstruktivo elementu nozagsana un bojasana, spradziena izraisisana), sadursme. Apdrosinasanas maksajums ir atkarigs no vairakiem faktoriem - ekas
ugunsdrosibas, tehniska stavokla, ekas uzbuves materiala (mura, koka, jaukta tipa utt.), izveleto risku daudzuma, vai ekas ir pastavigi apdzivotas vai tikai uz laiku. Bazes tarifi apdrosinasanas maksajuma noteiksanai ir no 0,4% lidz 1% no apdrosinajuma summas. Perkot eku apdrosinasanas polisi, ekas ipasnieks vienlaicigi var apdrosinat ari savu civiltiesisko atbildibu. Tuvojoties ziemai si apdrosinasana ir loti nepieciesama, jo dzive ne mazums ir gadijumu, kad ipasnieks ir aizmirsis notirit sniegu no jumta, nav notirijis ietvi un tapec garamgajejam uzkrit uz galvas lasteka, paslid kaja un tas gust traumu, pec kuras nepieciesams arsteties. Cietusais var celt prasibu izdevumu atlidzinasanai, bet, ja Jus busiet nopircis so apdrosinasanu, visus izdevumus, izveleta atbildibas limita ietvaros, segs sabiedriba.
3.1.2. Mantas apdrosinasana.
Protams, notiekot ieprieks minetajiem apdrosinasanas gadijumiem, eku apdrosinasanas polise nesegs zaudejumus, kas bus radusies eka vai dzivokli atrodosai mantai. Tapec, lai nebutu jauztraucas par savu mantu, ir jaapdrosina ari ta. Apdrosinajuma summu nosaka savstarpeji vienojoties apdrosinajuma nemejam ar apdrosinataju, nemot vera mantas faktisko (esoso) vertibu. Protams, ja manta ir tikko iegadata vai ir loti laba stavokli, to var apdrosinat ari jaunvertiba. Jaatceras, ka sanemt atlidzibu atbilstosi faktiskajam zaudejumam bus iespejams tikai tad, ja ta bus apdrosinata pilna faktiska vertiba. Parasti apdrosinasanas sabiedribas mantas apdrosinasana piedava tos pasus riskus, kadi ir eku apdrosinasana. Ipasnieks var apdrosinat visu mantu, kas atrodas vina dzivokli vai maja mebeles, audio un video un elektronisko aparaturu, sadzives tehniku, majsaimniecibas prieksmetus, apgerbu, apavus, dazadu inventaru. Zemnieku saimniecibu ipasniekiem ir iespejams apdrosinat ari traktoru un zirgu vilkmes lauksaimniecibas tehniku, kurinamo, lopbaribu un lauksaimniecibas produkciju. Savukart, iretos dzivoklos dzivojosajiem, tiek piedavats apdrosinat ari dzivokla apdares elementus sienu, griestu, gridas krasojumu un segumu, personiga ipasuma piederosas gazes plitis, santehnisko aprikojumu un tml. Apdrosinasanas maksajums ir atkarigs no apdrosinajuma summas apmera, izveleto risku daudzuma un mantas veida. Bazes tarifs ir robezas no 0,3% lidz 2% no apdrosinajuma summas.
3.1.3. Majdzivnieku apdrosinasana.
Majdzivnieku ipasniekiem sabiedriba ir iespejams apdrosinat majdzivniekus - liellopus, zirgus, cukas, aitas un kazas, skirnes sunus un kakus, ka ari citus majdzivniekus. Zaudejumi klientam tiek atlidzinati, ja apdrosinatie majdzivnieki gajusi boja vai ari tos nepieciesams piespiedu karta likvidet no jebkura veida slimibam, nelaimes gadijumiem (elektriskas stravas iedarbibas, saules vai karstuma duriena, akutas uzpusanas, nosmaksanas, noznaugsanas, saindesanas, no cuskas vai indiga kukaina kodiena, sadursmes ar transporta lidzekli un citiem negadijumiem). Atlidzinati tiek ari zaudejumi, ja dzivnieki gajusi boja ugunsgreka, zibens speriena, dabas stihisku postijumu del, ka ari nozagsanas, nolaupisanas un nokausanas zadzibas noluka. Majdzivnieka nobeigsanas gadijuma zaudejumi tiek atlidzinati apdrosinajuma summas apmera. Apdrosinajuma summu nosaka savstarpeji vienojoties apdrosinajuma nemejam ar apdrosinataju, bet ta nedrikst parsniegt majdzivnieka faktisko vertibu. Lai apdrosinatu majdzivniekus, ipasniekam, protams, janodrosina majdzivniekam normali kopsanas un turesanas apstakli, barosana un veterinarmediciniska aprupe. Apdrosinasanas maksajums ir atkarigs no majdzivnieka sugas un vecuma, izveletiem riskiem un apdrosinajuma summas lieluma. Piemeram, liellopu apdrosinasana tarifs ir robezas no 4% lidz 8% no apdrosinajuma summas. Savukart skirnes sunu un kaku apdrosinasana tarifs ir no 6,5% lidz 8% no apdrosinajuma summas.
Secinajumi un priekslikumi.
1. Latvija laika gaita ir izveidojies stabils apdrosinasanas tirgus, apdrosinasanas sabiedribu sastavs ir nemainigs. Apdrosinasanas sabiedribas ienem lielu tirgus dalu un ir pieaudzis to pamatkapitals. Latvija ir noreguleta likumdosana.
2. Attistoties valsts ekonomikai cilvekiem rodas brivi lidzekli, kurus tie velas ieguldit apdrosinasana, jo apdrosinoties cilveks velas but dross par savu nakotni un pasargat sevi no neparedzetiem dzives notikumiem.
3. 2000.gada Latvija nav piedzivotas lielas stihiskas nelaimes vai katastrofas, un tapec var teikt ka sis gads apdrosinatajiem bijis veiksmigs.
4. 2000.gada lielakas nedzivibas apdrosinasanas sabiedribas bija Balta, AK Alianse un Baltijas Transporta Apdrosinasana, bet lielakas dzivibas apdrosinasanas sabiedribas Baltikum dziviba, Estora un Latva.
5. Lai uznemums varetu straujak attistities matketinga nodalai vairak javelti uzmaniba tam, lai klientus vairak ieinteresetu un piesaistitu to uzmanibu; jo biezi vien lasot apdrosinasanas noteikumus, maz ir domats par to, lai klientam ari butu izdevigi nosacijumi.
6. Apdrosinasanas sabiedribam vairak jareklame savi pakalpojumi, japarliecina pat to nepieciesamibu, izdevigaki priekslikumi klientam.
7. Pakalpojumus vajag piedavat tada veida, lai potencialiem klientiem viss butu pilnigi skaidrs, lai viss butu siki izskaidrots.
8. Klientu skaita palielinasanai apdrosinasanas sabiedribam jaizdoma dazadas pievilcigas akcijas un atlaides.
9. Aprekinot premiju ir janem vera ne tikai attiecigaja nodala pieminetie faktori, bet ari citu apdrosinasanas sabiedribu izstradata aprekinu sistema, klientu piesaistisanas veidi. Zinot vairak informacijas par citam sabiedribam, uznemums ir konkuretspejigaks.
10. Japilnveido premiju aprekinasanas metodes, jaizveidojo jaunas statistisko datu tabulas.
Izmantojamas literaturas saraksts.
1. LR likums Par apdrosinasanu pienemts 1993. gada 12. janvari, publikacija Zinotaja 1993.g. Nr.3/4.
2. LR likums Sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligatas apdrosinasanas likums LR normativie akti Apdrosinasana, AP 1-3-1
3. LR likums Apdrosinasanas sabiedribu un to uzraudzibas likums LR normativie akti Apdrosinasana, AP 1-4-1
4. Formulas un tabulas aktuariem, izd. Aktuaru instituts un aktuaru fakultate, 1980.g. 78 lpp.
5. D. Blends Apdrosinasana : pamatprincipi un prakse Riga, 1995.g. 400 lpp.
6. Apdrosinasanas gada gramata 1997 Riga, Valsts apdrosinasanas uzraudzibas inspekcija 1997.g. 115.lpp.
7. Apdrosinasanas Vestis Nr. 2, 3, 1998.g.
8. Kapitals 1998.g. Nr.5
9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9
10. Dienas biznes, 2000.g.20.janvaris
11. Apdrosinasanas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris
12. Apdrosinasanas tirgus apraksts, 2000.g. novembris
13. www.balva.lv
Nepublicetie materiali:
14. Sauszemes transporta lidzeklu apdrosinasanas noteikumi
15. Noteikumi nelaimes gadijumu apdrosinasanai
16. Visparejas civiltiesiskas atbildibas apdrosinasanas noteikumi
17. Visparejas mantas apdrosinasanas noteikumi
18. Rigas Slimikases apdrosinasanas tarifi un noteikumi
19. AAS SEESAM CTA noteikumi.
1. pielikums
LATVIJAS APDROSINATAJIEM IZSNIEGTAS
LICENCES
Apdrosinasanas kompanija
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20Nedzivibas apdrosinasanas kompanijasAK AliancexxxxxxxxxxxxxxAlternaxxxxxxxxxxxxxxxBaltaxxxxxxxxxxxxxxxBaltijas apdrosinasanas namsxxxxxxBaltikumsxxxxxxxxxxxxxxxxxBalvaxxxxxxxxxxxxxxxxBTAxxxxxxxxxxxxxxxxxLatgarantsxxxxxxxxxxxxxxxxLauto klubsxxxNordens ASxxxxxxxxxxParekss apdrosinasanas kompanijaxxxxxxxxxxxxxxxxRigas apdrosinasanas sabiedribaxxxxxxxxxxxxRigas FenikssxxxxxxxxxxxxxRigas SlimokasexxxxxSampo LatvijaxxxxxxxxSeesam LatviaxxxxxxxxxxxZurich LatviaxxxxxxxxxxDzivibas apdrosinasanas kompanijasAlterna VivaxxBaltikums DzivibaxxxEstoraxxLatvaxxRigas Fenikss dzivibas apdrosinasanaxxSalamandra BaltikxxxSampo Latvija DzivibaxxSeesam Life Latvia xxSolidaritatex
1. pielikums (turpinajums)
Dati: LR Apdrosinasanas uzraudzibas inspekcija (dati uz 28-08-2000)
1. nelaimes gadijumu apdrosinasanai;
2. veselibas apdrosinasanai (apdrosinasanai pret slimibam);
3. sauszemes transporta (iznemot dzelzce|a transportu) apdrosinasanai;
4. dzelzce|a transporta apdrosinasanai;
5. gaisakugu apdrosinasanai;
6. kugu apdrosinasanai;
7. kravu apdrosinasanai;
8. ipasuma apdrosinasanai pret uguns un dabas stihiju postijumiem (bojajumiem, ko ipasumam nodara uguns, eksplozija, atomenergija, zemes iegrimsana un citas stihijas);
9. ipasuma apdrosinasanai pret citiem zaudejumiem (bojajumiem, ko ipasumam nodara krusa, salna, zadziba un citi negadijumi);
10. sauszemes transportlidzek|u ipasnieku civiltiesiskas atbildibas apdrosinasanai;
11. gaisakugu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas apdrosinasanai;
12. kugu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas apdrosinasanai;
13. visparejas civiltiesiskas atbildibas apdrosinasanai;
14. kreditu apdrosinasanai;
15. galvojumu apdrosinasanai;
16. dazadu finansialo zaudejumu apdrosinasanai;
17. juridisko izdevumu apdrosinasanai;
18. palidzibas apdrosinasanai;
19. dzivibas apdrosinasanai;
20. autoipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligata apdrosinasana.
Размер: 43 Kb
Закачек:0
Отзывов:пока нет
Скачать 
Мнения о реферате:
Ваше имя
Комментарий
 Рекомендую
 Нейтральный
 Не рекомендую
Самые популярные из раздела Рефераты >> Право >> Страховое право
Рефераты >> Право >> Страховое право >> Социальная медицина (проблемы медицинского страхования)14 Kb
скачать
Читать полностью
Рефераты >> Право >> Страховое право >> Охрана труда114 Kb
скачать
Читать полностью
Рефераты >> Право >> Страховое право >> Cтрахование ответственности93 Kb
скачать
Читать полностью
Рефераты >> Право >> Страховое право >> Конспект лекций по курсу Страхование105 Kb
скачать
Читать полностью
Рефераты >> Право >> Страховое право >> Договор страхования: правовое регулирование и практическое применение153 Kb
скачать
Читать полностью